Ja kādu reizi sanāk braukt uz Cēsu vai Valmieras pusi, noteikti neaizmirsti piestāt Liepas pagastā, kur ieraudzīsi ļoti interesantas formas dabas objektu Lielā Ellīte, ko mēdz saukt arī par Liepas Ellīti, Ellīti, Velna cepli, Vella alu, Velna krāsni, Liepmuižas alu, Liepas alu utml. Šo unikālo apskates vietu atklājām pandēmijas sākumā, taču gribas atgriezties vēl un apbrīnot dabas talantu un veikumu, kam līdzīga Latvijā nav.
 

Populārākais nosaukums šai alai ir Lielā Ellīte, un tā izveidojusies gaišā smilšakmenī. Ala sastāv no trim lielām arkām, kas saglabājušās no kādreiz krietni lielākām alām. No alas iztek Svētavots, kas kādreiz bijis ļoti vērtīgs, taču šobrīd zīme pie tā vēsta, ka ūdens nav lietojams uzturā. Tāpat agrākās liecības liecina par to, ka Lielā Ellīte bijusi sena kulta vieta. Rakstos tā pirmoreiz pieminēta 1791. gadā un tiek uzskatīta par vienu no senākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Interesanti, ka pētnieku skatījumā ala varētu būt pat 7000 gadu sena. 
 

Par alas senumu liecina arī kopējā atmosfēra, tur atrodoties. Tiešām šķiet tāda episka vieta, kas gadu ritumā mainījusies, tai pāri gājuši iespaidīgākie Latvijas vēstures notikumi, atstājot alas sienās savu nospiedumu, kas tur paliks mūžam.