Aizvadītajā svētdienā, kad vēl baltās sniega kupenas nebija noklājušas zemi, samīdot sapņus par agro pavasari, devāmies apskatīt, kādas tad izskatās izslavētās Cīrulīšu dabas takas, lai pēc tam pastāstītu jums, ko šajā pāris kilometru garajā maršrutā apskatīt. 

Jāteic, ka gājiens visādā ziņā patīkami pārsteidza. Pa ceļam sastapām dažādus apskates objektus - gan cilvēku, gan dabas radītus. Viens no tādiem interesantākajiem, manuprāt, ir Līgavas ala. Nostāsti vēsta, ka Livonijas kara laikā kāds jaunietis radījis šo alu, lai tajā paslēptu savu līgavu. 

Pa ceļam sastapām arī šādu objektu, kas tā arī saucās “Spirāle”. Apskates objektu sarakstā un kartē tāds gan nebija pieminēts, taču garām noteikti nepaiesi. Tāda interesanta un savdabīga koka konstrukcija. 

Ejot tālāk, nonācām pie acīm ļoti tīkama skata - Spoguļu jeb Cīrulīšu klintīm un Dzidravota. Kā jau pats nosaukums - Dzirdravots - liecina, tā ūdens ir īpaši tīrs un to droši var dzert. Norādīts, ka šis esot ļoti spēcīgs avots, jo no tā ik sekundi iztek vidēji 5 līdz 10 litri ūdens. Izslāpušākie ceļinieki pie šī avota var piestāt un veldzēt slāpes. Īpaši pavasara mēnešos jau viens šī ūdens malks iedod spirgtumu un dzīvīgumu. 

Nedaudz, nedaudz tālāk skatam paveras aina kā no ārzemēm, manuprāt, Horvātijas. Ja esi bijis, piemēram, Krkas nacionālajā parkā, iespējams, radīsies kādas asociācijas. Te nu esam nonākuši līdz Vecupei, kas ir īpaša ar dzidro ūdeni, kas tuvāk klintīm iegūst sūnu zaļu toni. Reti kad nācies redzēt tik dzidru ūdeni, un, ja būtu siltāks, noteikti tajā kājas izmērcētu. 

Ūdeni tik tīru un dzidru padara no Spoguļu klintīm izplūstošie avoti. Savukārt pašas Spoguļu klintis tikušas pie sava nosaukuma, pateicoties tieši šim tīrajam ūdenim, kurā klintis veido atspīdumu gluži kā spogulī.

Šajā vietā apkārt uzbūvētas arī tādas nelielas skatu platformiņas, kuras attēlos gan redzēt nevar, taču, uz tām uzkāpjot, var pieiet tuvāk un aplūkot šo skaistumu. 

Mūsu ceļš šoreiz veda nedaudz pa citādāku maršrutu nekā kartē atzīmēts, tāpēc īsti netikām līdz Cīrulīšu alai un bijušajai Cīrulīšu kamaniņu trasei. Taču, neskatoties uz to, pastaiga bija ļoti skaista, ļaujot atkal un atkal saprast, cik brīnišķīga ir Latvijas daba. 

Ja vēlies uzzināt ko vairāk par Cīrulīšu dabas takām, šeit ir plašāka informācija gan par pašu maršrutu, gan tajā iekļautajiem apskates objektiem.