Ziemas vidus tradicionāli ir tas laiks, kad vasaras sezonā sasmeltās saules rezerves ir teju beigušās un parādās nepārvarama vēlme doties uz kādu siltu pasaules nostūri, piemēram, Ēģipti vai Turciju. Pēc vairāku gadu ceļošanas pa Eiropu man jau sen bija vēlme ieraudzīt un piedzīvot ko pilnīgu citu. Iepazīt sabiedrību ar citādāku kultūru un tradīcijām, izaicināt garšas kārpiņas ar neparastiem ēdieniem, doties dabā ar iespēju sastapt pavisam citādāku floru un faunu. Līdz ar to šoreiz daļu ziemas nolēmām pavadīt Āzijā - paceļot pa Singapūru un Borneo salu.
Āzija ir ļoti eksotisks pasaules reģions un daudzējādā ziņā ļoti atšķirīgs no Eiropas. Vietās, kur mēs pabijām, var sastapt krāsainas un indīgas čūskas, zaglīgus pērtiķēnus, doties uz sapņu salu ar baltām pludmalēm un tirkīzzilu ūdeni, zvejot garneles un ēst tās līdz vairs negribas skatīties tām virsū, ieskatīties acīs krokodilam un redzēt sev blakus ūdens bifeli, staigāt virs džungļu galotnēm un apēst asāko ramen pasaulē. Kā milzīgu kontrastu noteikti jāpiemin arī Singapūras augstceltņu džungļus, kas rada tiešām ultramodernas pilsētas iespaidu, nu tādu ar skatu 50 gadu tālā nākotnē.
Pa Singapūru un Borneo ceļojām no 19. februāra līdz 2. martam kopā ar ceļojumu aģentūru “Impro” un gidi Intru Upīti, izbaudot, manuprāt, ļoti daudzveidīgu un interesantu ekskursiju maršrutu. Bez kontaktiem daudzās no apskates vietām nemaz nevar tikt, tāpēc ļoti priecājos par izvēli ceļot tieši šādi.
Pirmā diena un neliels kultūršoks
Lai nokļūtu mūsu pirmajā ekskursijas pieturvietā Singapūrā, bija jālido no Rīgas uz Frankfurti un pēc tam no Frankfurtes uz Singapūru. Singapūrā ieradāmies agrāk nekā plānots, tāpēc atlika laiks pirmo iespaidu gūšanai. Bijām ieradušies Malakas pussalas pašos dienvidos. Pirmais, kas iekrita acīs - pilsētas ir izteikti tīras, sakoptas, kā arī ļoti zaļas, ar daudz kokiem, kas padara to vēsāku un patīkamāku. Te ir neparasti daudz parku un apstādījumu, kas rada neparasti zaļas un sakoptas pilsētas iespaidu. Singapūrā ļoti populārs ir urban gardening koncepts, kā arī nevar neievērot tehnoloģiju aktīvo pielietojumu, kur vien tas ir iespējams.
Pastaiga pa pilsētu radīja priekšstatu, ka Singapūra ir ultramoderna. Šo iespaidu pastiprina lielie debesskrāpji, kas izskatās gluži kā ASV. Jo īpaši iespaudīgi tie izskatās vakarā, kad ir tumšs. Gaismas debesskrāpju logos rada sirreālu skatu, kādu Eiropā diez vai ieraudzīs.
Valsts, kur sastopas plaši parki un augstceltņu džungļi
Otrajā dienā esot Singapūrā, turpinājām apbrīnot šo pasaules metropoli un veidu, kā šeit saplūst daba un pilsētas varenums. Staigājām pa Merliona parku, kas saskaņā ar leģendu dibināts līdz ar jūras briesmoņa - pa pusei zivs, pa pusei lauvas - parādīšanos. Starp citu, pašas Singapūras vārds tulkojumā nozīmē lauvas pilsēta.
Vēlāk devāmies apskatīt ķīniešu pilsētu (China Town), kur mazliet iepazināmies ar Ķīnas kultūru. Tirgotāji piedāvāja dažādus suvenīrus tradicionālajā sarkanā un dzeltenā krāsā. Bija arī iespēja iegādāties Ķīnas nacionālos tērpus, zīda lakatus, kā arī nobaudīt šīs valsts virtuvi.
Tālāk devāmies uz ultramoderno parku “Garden by the Bay”, kur, uzkāpjot augstu, augstu, pavērās elpu aizraujoši skati uz pilsētu - tumši zaļo Singapūras upi, iespaidīgajiem debesskrāpjiem un plašajiem parkiem.
Ar to mūsu diena vēl nebeidzās. Vēl bija priekšā lidojums uz Borneo salu Malaizijā, konkrētāk, Kota Kinabalu, kur dzīvosim turpmāko nedēļu. Te piezīmēšu, ka Malaizija sastāv kopumā no 13 štatiem, no kuriem divi - Sabah un Saravak - atrodas Borneo salas teritorijā. Savukārt Kota Kinabalu ir Sabah štata galvaspilsēta.
Hello, Borneo
Ceturtajā ekskursijas dienā apskatījām Borneo salu. Šī bija pilna ekskursijas diena, kuras laikā plašāk iepazinām Borneo salu, tās kultūru un etniskās kopienas. Dienas pirmajā pusē devāmies uz Mari Mari Culture village, kas ir ciematiņš, kurā varēja iepazīties ar dažādām Borneo ciltīm, to ikdienas dzīvi, mājokli, tradīcijām, kulināriju. Bija iespēja nodegustēt arī tradicionālos cilšu ēdienus un dzērienus, piemēram, rīsu vīnu, ko pagatavo tieši no vienas sastāvdaļas - rīsiem. Starp citu, Borneo rīsi ir viens no populārākajiem turienes pārtikas produktiem, no kuriem gatavo gan pamatēdienu, gan desertus un dzērienus.
Vēlāk pa ceļam uz Kota Kinabalu pilsētas centru iegriezāmies mošejā. Borneo lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi, tāpēc dabiski, ka uz šīs salas sastopamas daudz mošejas. Iegriezāmies lielākajā no tām. Noteikumi gan ir stingri - lai ieietu mošejā, vajadzīgs speciāls tērps (ko var turpat dabūt un uzvilkt), kā arī jāvelk nost apavi. Tāpat, ja neesi musulmanis, nevarēsi iekļūt lūgšanu zālē. Lūk tā. Taču pati mošeja ļoti krāšņa.
Dienas otrajā pusē iepazinām tuvāk Kota Kinabalu pilsētu, tās vēsturi un kultūru. Viena no labākajām vietām, kur iepazīt eksotiskas zemes, ir tirgus, ko arī apmeklējām. Tajā var iegādāties tradicionālos Borneo ēdienus un dzērienus, pārtikas produktus - sākot no mango sulas līdz astoņkājiem. Protams, neizpaliek arī tipiskā Āzijas tirgū sastopamā kņada un rosība, un arī no katra sevis cienīga pircēja tiek sagaidīts, ka tas kaulēsies ar pārdevēju par labāko cenu.
Sapņu salu apmeklējums
Piektajā ekskursijas dienā devāmies uz Pulau Tiga un Survivor Island salām. Viens no maniem dzīves mērķiem bija aizceļot uz salu, kur ir baltas pludmales un silts, tirkīzzils ūdens. Šajā ceļojumā man tas izdevās. Izmantojām iespēju apskatīt divas salas - Pulau Tiga un Survivor Island, uz kurām devāmies ar laivu ap 40 minūšu garā braucienā no viesnīcas.
Pirmā sala, ko apmeklējām, bija Pulau Tiga. Man tā bija sapņu sala. Pēc teritorijas neliela, arī bioloģiskā daudzveidība neliela, taču tas nemazināja apbrīnu par šo salu. Gluži kā no bilžu grāmatas, Pulau Tiga piesaistīja ar savu eksotiku un koši zilajiem ūdeņiem, kuri tā vien vilināja nopeldēties. Protams, atrodoties uz šīs salas, kā arī Borneo kopumā, nenāk par sliktu uzmanīties, jo mūs var pārsteigt arī nelūgti ciemiņi, piemēram, indīgas čūskas.
Pēc dievīgas peldes devāmies tālāk uz otru salu - Survivor Island jeb Izdzīvotāju salu, kas popularitāti ieguva 2000.- šo gadu sākumā, kad tur uzņēma ASV realitātes šovu “Izdzīvotāji”. Pati sala atgādina čūskas apveidu. Atšķirībā no Pulau Tiga šeit bija daudz vairāk koku, krūmu, arī dzīvnieku. Mums kompāniju sastādīja makaku bariņš, kas tā vien gaidīja, kad atstāsim savas mantas novārtā, lai varētukaut ko nozagt. Pirms doties izmēģināt šīs salas ūdeņus devāmies uz dubļu vannu. Tas tik bija piedzīvojums!!! Dubļi bija diezgan biezi un nemaz tik viegli nebija iekāpt šajā “vannā”, taču lielākā daļa grupas tomēr izmēģināja šādu “peldi”, un domāju, ka nenožēloja, jo bija taču jautri.
No košām rotām līdz cilts vadoņa dejai
Sestajā ekskursijas dienā devāmies uz Borneo salas Ziemeļu pussalu - Kudat apvidu. Tur apmeklējām Borneo bungu darbnīcu, iepazinām tuvāk Rungus cilti, kas dzīvo tradicionālajās Long House iezemiešu mājās un nēsā interesantus un krāsainus tautastērpus. Mums bija iespēja arī iegādāties šo cilti raksturojošās košās rotas, somu siksnas un citus aksesuārus, kas ļoti paspilgtina izskatu. Redzējām arī vietējo iedzīvotāju dejas priekšnesumu, aktīvākajiem no mūsu grupas bija iespēja piedalīties un iemēģināt pašiem šos dejas soļus, kā arī saģērbties tradicionālajos Rungus cilts tautastērpos.
Pēc tam devāmies nelielā braucienā ar autobusu līdz jūrai, kur nopeldējāmies, iestiprinājāmies ar kokosriekstu sulu, vietējiem saldumiem un rīsu vīnu. Vēlāk, dodoties prom, tikām arī pie dāvāniņas - krāsainas kaklarotas, kas kalpos kā mīļa piemiņa par šo ceļojumu un jaukajiem iezemiešiem.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Dienvidķīnas un Sulu jūras satikšanās vietu. Tur mēs uzkavājāmies nelielu brīdi un noslēdzām sesto ceļojuma dienu.
Intīma tikšanās ar pitonu
Septītā diena mums bija plānota kā brīva diena. Taču tie, kuri vēlājās, varēja doties papildus ekskursijās, piemēram, uz netālu no viesnīcas esošo zooloģisko dārzu. Tur redzējām virkni eksotisko dzīvnieku, kuri rīta agrumā bija vēl nedaudz slinki. Redzējām gan degunradžputnu, gan ziloņus, orangutānus, gardegunpērtiķus, tīģerus, govis, gan citus zvērus. Zoodārzs piedāvāja arī nelielus priekšnesumus ar dzīvniekiem, ko varēja vērot bez maksas. Izskatījās gluži kā cirks, kur savus trikus rādīja izdresētie papagaiļi. Taču vislielāko interesi tomēr radīja pitons, kuram drosmīgākie varēja arī pieskarties.
Krokodilu un Ziemassvētku lampiņu meklējumos
Astotās ekskursijas dienas pirmā puse bija brīva, taču pēcpusdienā devāmies uz izbraucienā pa Garamas upi. Tur meklējām krūmos paslēpušos krokodilus, kokos lēkājošos gardegunpērtiķus, kā arī apbrīnojām jāņtārpiņu gaismu spēles, kuri, mirgodami kokos, atgādināja Ziemassvētku gaismiņu virtenes. Jāsaka, ka brauciens nelika vilties. Lai arī sākumā brauciens pa upi bija diezgan mierīgs un nekas īpašs nenotika, paliekot tumšākam, zvēri kļuva aktīvāki. Bija iespēja ieraudzīt gan pērtiķus, gan ūdens bifeļus. Vērīgākie saskatīja arī krokodilus, kuri šoreiz bija diezgan kautrīgi. Taču, iestājoties tumsai, skatam pavērās mirgojoši koki, it kā tajos kāds būtu sakāris Ziemassvētku lampiņas. Tie bija jāņtārpiņi.
Izķemmējām vietējos veikalus
Devīto ceļojuma dienu katrs varēja pavadīt, kā nu pats vēlas. Tā kā liela daļa ekskursijas dalībnieku izrādīja vēlmi doties uz lielveikalu, gide ātri vien saorganizēja mums transportu, un devāmies uz tirdzniecības centru “Imago”.
Teju katras sievietes kvēlākā vēlme (arī esot ceļojumā) ir iepirkties un izstaigāties pa apģērbu veikaliem. Šāda iespēja tika dota, un tie, kuri vēlējās, varēja pāris stundas pavadīt, iepērkoties “Imago”. Tas ir diezgan iespaidīgs vairāku stāvu tirdzniecības milzis, kur izvietojušies gan jau globālo zīmolu veikali, gan vienīgi Āzijā esoši tirgotāji. Tie, kuri vairāk vēlējās nobaudīt vietējo virtuvi, varēja pusdienot kādā no 100 dažādām ēstuvēm, kur diezgan lēti (zem 10 EUR) var ļoti labi paēst divi cilvēki. Tāpat šajā tirdzniecības centrā atrodās suvenīru bodītes un paliels pārtikas veikals. Personīgi man pārsteidzoši šķita tas, ka burtiski pusi no šī pārtikas veikala sortimenta aizņēma nūdeles ar visdažādākajām piedevām un asuma pakāpēm. Āzijā tas ir ļoti populārs ēdiens un teju katra ēstuve to piedāvā.
Mošeju lielvalsts Bruneja
Ceļojuma desmitajā dienā ar autobusu devāmies uz citu valstiņu - Brunejas sultanātu. Ceļš no viesnīcas bija ilgs, apmēram piecas stundas, no kurām daļu laika arī aizņēma robežas šķērsošanas formalitātes un vīzas zīmodziņu iespiešana pasē. Lai tiktu uz Bruneju, mums bija jāšķēršo štati - no Sabah štata iebraucām Saravak, kur uz robežas bija jākārto ieceļošanas formalitātes. Tas pats bija jādara, arī iebraucot Brunejā.
Pirms Brunejas gan vēl apciemojām kādu ļoti interesantu ciematiņu, kas atrodas uz ūdens. Mājas tur saceltas uz pāļiem, un tas tiešām ir vesels ciemats, kur atrodas arī svarīgākās iestādes, piemēram, slimnīca, skola, policija, baznīca. Tiesa gan, lai tiktu uz veikalu, jāņem laiva un jāairē pāri Brunejas upei. Ceļš gan nav tāls, kādas 10 minūtes, lai nokļūtu pretējā krastā.
Brunejā valdīšanas režīms ir absolūtā monarhija. Kopš 1967. gada šeit pie varas ir sultāns Hassanal Bolkiah ibni Omar Ali Saifuddien III. Ekskursijas laikā pabijām Brunejas galvaspilsētā Bandarseribegavanā, kur atrodas DA Āzijas skaistākās un krāšņākās mošejas. Vienā no tām arī mēs iegājām. Kā jau musulmaņu svētvietās, arī šeit aizliegts staigāt ar apaviem, kā arī jānēsā speciāli apmetņi, kurus mums iedeva.
Borneo sirds - Kinabalu kalns
Vienpadsmitā bija pēdējā šī ceļojuma ekskursijas diena. Tajā devāmies ļoti interesantā braucienā uz Kinabalu nacionālo parku, kur, ja paveicas, var sastapt ļoti daudzveidīgu floru un faunu. Kinabalu nacionālais parks aptver senākās lietusmežu teritorijas un te atrodas arī viena no bagātākajām augu valstīm uz Zemes. No parka ļoti labi saskatāms Borneo simbols - Kinabalu kalns, kas majestātiski izslējies un īpaši no rīta priecē, saules apspīdēts. Kinabalu kalns ir arī augstākā virsotne DA Āzijā. Par papildus samaksu ir iespēja uzkāpt pašā kalna virsotnē, taču šoreiz mūsu ekskursijas ceļš veda nedaudz vairāk kā 1000 metru augstumā, kas joprojām ļāva tvert skaistus apkārtnes skatus.
Ekskursijas laikā izstaigājām Kinabalu nacionālo parku, kur varēja redzēt daudz vairāk neparastu un retu augu un koku, ieskaitot dažādu šķirņu orhidejas. Tiem, kuriem paveicās, redzēja arī kaut ko no dzīvniekus pasaules, piemēram, zaļo čūsku, ko koku lapās ir ļoti grūti pamanīt. Veiklākie varēja izaicināt sevi un pastaigāties virs džungļiem pa kokos iekārtiem tiltiņiem. Sajūtas bija tiešām izaicinošas, jo augstums bija patiesi liels, taču noteikti vērts. Tie, kuri nebija piekusuši, varēja aizstaigāt līdz netālu esošajam ūdenskritumam, kas izskatījās burvīgi, savukārt drosmīgākie tajā varēja arī nopeldēties.
Turpat parka teritorijā bija iespēja pakarsēties Poring karstajos avotos, kas izvietoti ļoti skaistā dārzā, ko ieskauj džungļiem klāti pauguri. Tie, kuri vēlējās, varēja paņemt privātas mājiņas un karsēties tur. Atpūta sanāk ļoti forša, tikai jāņem vērā, ka ilgu laiku šādā ūdenī pavadīt nav ieteicams, jo tā temperatūra sasniedz līdz 40 grādus, kas ir papildus slodze sirdij.
Viena diena Singapūrā
Pēdējās divas ceļojuma dienas pagāja mājupceļa sajūtās. Vispirms lidojums no Malaizijas un Singapūru. Ceļā uz lidostu bija jādodas diezgan agri, cēlāmies 4:30. Ar brokastu kastītēm kā sveicienu no viesnīcas, kur pavadījām ilgāk par nedēļu, devāmies ceļā. Formalitātes lidostā neaizņēma tik ilgu laiku kā turpceļā, tāpēc tajā ziņā viss notika ļoti raiti.
Singapūrā ielidojām vēl pirms pusdienlaika. Tā kā lidojums uz Frankfurti ir tikai īsi pirms pusnakts, mums bija teju visa diena, ko pavadīt, apskatot Singapūru. Izmantojām iespēju par samaksu nodot bagāžu glabāšanā Singapūras lidostā (divi 20 kg koferi 30 eiro) un tālāk devāmies, kur nu kurš bija izdomājis. Es vēlējos apskatīt Singapūras zoodārzu, kas skaitās viens no labākajiem, interesantākajiem un daudzveidīgākajiem pasaulē.
Singapūras zoodārzs tiešām pārsteidza ar dzīvnieku dažādību. Tas bija sadalīts par pasaules reģioniem, un bija iespēja apskatīt katrā raksturīgākos dzīvniekus. Bez žirafēm, zebrām, ziloņiem, degunradžiem bija iespēja redzēt arī lauvas, tīģerus, gepardus, pērtiķus, saules lāčus, kā arī ķengurus, dažādus abiniekus, rāpuļus. Kopumā tās ir aptuveni 300 dzīvnieku sugu, ko var te sastapt. Mums paveicās, jo redzējām gandrīz visus dzīvniekus, tie nebija noslēpušies un nevairījās no apmeklētāju skatieniem. Tā kā bija diezgan karsts, patika, ka zoodārzā vairākās vietās bija iespēja dabūt dzērienus, piemēram, svaigi spiestu apelsīnu sulu.
Atkarībā no interesēm šajā zoodārzā var izvēlēties piemērotāko biļetes veidu. Tā kā mums bija ierobežots laiks, izvēlējāmies apskatīt galveno zoo daļu. Biļete vienam pieaugušajam maksā 48 Singapūras dolārus, kas ir aptuveni 30 eiro. Taču var iegādāties atsevišķi biļeti uz putnu parku “Bird paradise”, kur var ieraudzīt dažādus ļoti ekotiskus lidoņus vai biļeti uz “River Wonders”, kas ļauj aplūkot ūdens pasaules iemītniekus. Protams, ir iespēja iegādāties kombinēto biļeti, kas ietver šos visus trīs piedāvājumus + doties nakts safari. Tas viss vienam pieaugšajam kopumā izmaksā 118 Singapūras dolārus.
Gribas redzēt vēl ko eksotiskāku
Apkopojot savas domas un atmiņas par Borneo ceļojumā redzēto un piedzīvoto, sapratu, ka esmu gatava vēl eksotiskākam ceļojumam, sastapt savā ceļā vēl dažādākas radības un nogaršot vēl neparastākus ēdienus. Pagaidām gan vēl “jāapstrādā” šajā ceļojumā piedzīvotais, taču domāju, ka nepaies ilgs laiks, līdz sākšu domāt par savu nākamo galamērķi.
Zemāk attēlā redzama mūsu grupa Singapūrā.
